Māja, kas te stāv jau trīssimt gadu
Mājas vieta šeit ir bijusi kopš 17. gadsimta. Mazelejas savulaik bija viena no Kroņvircavas pils muižiņām — tās pašas pils, kas piederēja Kurzemes hercoga Pētera mīļākajai.
No tā laika palicis parks, ozolu aleja un klusums, kāds mūsdienās jāmeklē. Māja ir atjaunota tā, lai vecais paliktu redzams: koka grīdas, vitrāžas durvīs, podiņu krāsns. Un lai viss pārējais strādātu tā, kā gaida šodienas viesis.
Ielejas, bijusī Mazelejas muiža, man ir kā vēl viens bērns. Bērni pie mums atnāk ar milzīgu vēlmi uzplaukt, izaugt, mācīties un piepildīt savu potenciālu. Tāpat ir bijis ar Ielejām. Kad mani vecāki 1990. gadu sākumā šo māju no tās senās īpašnieces Elzas Bilinas nopirka, tā bija drūma, tumša, noplukusi, neskaitāmu kolhoznieku caurstaigāšanas nogurusi vieta, kuras plašums, skaistais parks un dažas senlietas klusi čukstēja par pagātnes greznību. Pilnībā manā un manas ģimenes atbildībā kopš 2017. gada, māja nu pamazām atdzimusi un pagātnes cirstās rētas dziedē, dodot vidi un vietu ģimeņu saietiem, pasākumiem, bērnu čalām un kopābūšanas priekam.
